Patogēni, nezāles un bezmugurkaulnieki visā pasaulē rada ievērojamus kultivēto augu zaudējumus. Augu aizsardzība ir nepieciešama, lai aizsargātu mūsu kultūraugus. Tās vērtība un labums ir acīmredzams gan lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, gan dārzkopībā, jo īpaši samazinot ražas zudumus un nodrošinot kultūraugu kvalitāti. Tā arī sniedz būtisku vispārēju labumu sabiedrībai: veicina uzņēmējdarbības lauku saimniecību ienākumu nodrošināšanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un dārzkopībā un tādējādi arī nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos. Tas ir svarīgs faktors, lai uzlabotu kultūraugu audzēšanas efektivitāti atklātās platībās un nodrošinātu šo produktu nekaitīgumu veselībai.
2006. gada tematiskās stratēģijas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu rezultātā tika izstrādāts jauns tiesiskais regulējums par pesticīdu apstiprināšanu un lietošanu. Stratēģijas satvarā 21. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK, ar ko nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (“Ilgtspējīgas lietošanas direktīva” jeb “ILD”), mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības (IAA) un pesticīdiem alternatīvu pieeju vai metožu, piemēram, neķīmisku alternatīvu, izmantošanu.
EK ir cieši sekojusi līdzi ILD īstenošanai dalībvalstu līmenī. Ir panākts ievērojams progress, un patlaban visām dalībvalstīm ir savi valsts rīcības plāni. Tomēr rezultātu novērtējums par ILD īstenošanu dalībvalstīs liecina, ka minēto rīcības plānu pilnīguma un tvēruma līmenis dalībvalstīs ievērojami atšķiras un dalībvalstīm to plāni būtu jāuzlabo, piemēram, iekļaujot izmērāmus mērķrādītājus, lai gūtu skaidru priekšstatu par ILD īstenošanas apmēru.
Īpaša vērība un mērķi ir vērsti uz IAA principu un pesticīdiem alternatīvu pieeju vai metožu, piemēram, neķīmisku alternatīvu, piemērošanu un novērtēšanu, lai mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas. Dalībvalstis vēl nav noteikušas skaidrus kritērijus, lai nodrošinātu, ka IAA vispārīgos principus īsteno visi profesionālie lietotāji. Netiek veiktas sistemātiskas pārbaudes par IAA principu ievērošanu individuālu audzētāju līmenī.
Lai turpinātu virzīties uz ilgtspējīgas lietošanas prakses un direktīvas noteikumu labāku īstenošanu, viens no EK pamatrīkiem un prioritātēm ir politikas virzienu un pamatnostādņu izstrādē, kontroles uzraudzībā un ziņošanas pasākumos iesaistīto dalībnieku apmācība.
BTSF integrētās augu aizsardzības apmācības programmas vispārējie mērķi ir šādi:
- Atjaunināts ar visiem Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu aspektiem, īpašu uzmanību pievēršot integrētai augu aizsardzībai (IAA), lai uzlabotu izpratni par IAA koncepciju un IAA shēmām, virzoties uz kritēriju izstrādi IAA īstenošanas novērtēšanai lauku saimniecību līmenī.
- Palielināt zināšanas par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas kontekstu un stratēģijām;
- Uzlabot zināšanas par saistīto tiesisko regulējumu un prasībām, īpaši pievēršoties konkrētajiem pasākumiem un noteikumiem par IAA;
- Palielināt valsts rīcības plānu (VRP) pasākumu īstenošanas efektivitāti;
- Apzināt trūkumus, grūtības un problēmas, piemēram, saistībā ar izmērāmu mērķrādītāju uzlabošanu;
- Uzlabot zināšanas un resursus IAA principu piemērošanas un novērtēšanas jomā;
- Uzlabot IAA ievērošanu individuālu audzētāju līmenī.
Mācību konkrētie mērķi:
Kursā tiek aplūkoti šādi temati:
- Juridiskā sistēma: prasības.
- Dalībvalstis salīdzināja īstenošanu, stratēģijas un pasākumus, zināšanu apmaiņu un paraugpraksi.
- Integrētās augu aizsardzības principi, prakse un metodes.
- Dalībvalstu pieejas, zināšanu apmaiņa un paraugprakse.
- Integrētās augu aizsardzības sistēmas un kaitēkļu apkarošanas metodes konkrētiem attiecīgiem kultūraugiem/grupai saskaņā ar IAA pamatnostādnēm.
- Integrētās augu aizsardzības novērtējums saimniecību līmenī: prakse, pārbaudes procedūras, kontrolsaraksti.
- Centrālo kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti politikas nostādņu izstrādē, norādījumu/pamatnostādņu (tostarp IAA pamatnostādņu par laukaugiem) sagatavošanā valsts līmenī, kontroles un ziņošanas pasākumu koordinēšanā;
- Provinču/reģionu/vietējo kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti oficiālās kontroles pasākumos, ko veic saimniecību līmenī (fitosanitārās/augu aizsardzības iestādes, maksājumu aģentūras un/vai kontroles/sertifikācijas struktūras);
- Pētniecības institūtu un demonstrējumu saimniecību pārstāvji.
| Sesija | Sākuma datums | Beigu datums | Pilsēta | Valsts |
|---|---|---|---|---|
| 1 | 27/06/2022 | 30/06/2022 | Atēnas | Grieķija |
| 2 (atlikta sēde) | 12/09/2022 | 15/09/2022 | Krakovā | Polija |
| 3 | 17/10/2022 | 20/10/2022 | Atēnas | Grieķija |
| 4 | 14/11/2022 | 17/11/2022 | Malaga | Spānija |
| 5 | 12/12/2022 | 15/12/2022 | Delfts | Nīderlandē |
| 7 | 13/03/2023 | 16/03/2023 | Malaga | Spānija |
| 8 | 17/04/2023 | 20/04/2023 | Boloņas | Itālija |
| 9 | 26/06/2023 | 29/06/2023 | Berlīne | Vācija |
| 10 | 12/06/2023 | 15/06/2023 | Tulūzs | Francijā |
| 11 | 16/10/2023 | 19/10/2023 | Krakovā | Polija |
| 12 | 21/11/2023 | 24/11/2023 | Madride | Spānija |
| 13 | 11/12/2023 | 14/12/2023 | Amsterdama | Nīderlandē |
| 14 | 18/03/2024 | 21/03/2024; | Bari | Itālija |
| 15 | 06/05/2024 | 09/05/2024 | Krakovā | Polija |
| 16 | 17/06/2024 | 20/06/2024 | Rīga | Latvijā |
